Janvāra nogalē Robežniekos pirmoreiz notika spēle „Negarlaicīgu cilvēku klubs”, kuru atbalstīja pagasta pārvalde un aktīvākie pagasta iedzīvotāji, kuri izmantoja vienu no brīnišķīgajām ziemas dienām pasākuma apmeklēšanai un savas komandas atbalstīšanai.
Skatītājus ar neizsīkstošu sacensību garu izklaidēja divas komandas – Robežnieku (Antra Kalviša, Ināra Murāne, Vera Bīriņa un Irina Jacina) un Skuķu (Žanna Juhneviča, Natālija Kairāne, Ināra Plutjakova un Žans Buko). Protams, bija arī žūrija trīs cilvēku sastāvā – Marina Ignatjeva, Irēna Kozinda un Irēna Truskovska.
Spēli vadīja izdomas bagātā un atraktīvā Irina Buko. Atvērusi savu līdzpaņemto somu, viņa tajā atrada makšķerēšanas piederumus, bet ne uzdevumus konkursantiem!
„Vai tad šodien zvejnieku diena?” vadītāja izrādīja milzu samulsumu. „Neko nesaprotu, laikam lielā satraukuma ietekmē visu sajaucu un uzdevumus aizmirsu mājās. Ai, padzersim tēju ar pīrādziņiem un neko nerīkosim, labi?”
Zālē iestājās neliels apjukums, viens otrs iesmējās, bet Irina neļāva attapties un turpināja: „Tas bija joks, tagad nopietni ķeramies klāt konkursiem un uzdevumiem.”
Katra konkursa ilgums – divas minūtes. Par laika atskaites sākumu un beigām vēstīja gongs. Uzdevumi prasīja ne tik daudz zināšanu, kā lielu atjautību un ātru domu lidojumu. Pirmais no konkursiem saucās „Mājienu sapratu”. Tajā vienam komandas dalībniekam bija jāatmin vārds pēc vārda, paļaujoties vien uz pārējo komandas biedru pēc kārtas doto mājienu, kas nedrīkstēja pārsniegt vienu, maksimums divus vārdus (ar dažiem izņēmumiem). Šis konkurss ritēja ļoti raiti, un abām komandām tajā veicās visai līdzīgi.
Tālāk viss mainījās, un Robežnieku komanda izrāvās priekšā. Dziesmu konkurss „Nevajag ļa-ļa!” bija organizēts tā, ka viens komandas dalībnieks dungo pazīstamas dziesmas melodiju, skandinot „kva-kva“ vai „mjau-mjau” (pēc izlozes) un pārējie pūlas uzminēt dziesmas nosaukumu. Uzminētājs ieņem dungotāja vietu, un tā turpinājās, līdz beidzās laika limits. Kurš uzmin vairāk dziesmu, tas nopelna vairāk punktu. Laikam Skuķu komandas dalībniekiem todien lācis uz auss bija uzkāpis, jo otrais uzdevums viņam lika pamatīgi nervozēt, un beigu beigās komandā valdīja īsts sajukums. Toties viņu neveiksme izraisīja vislielāko jautrību zālē: ja balva pienāktos par lielāko smieklu vilni, tad tā todien viennozīmīgi tiktu piešķirta Skuķu komandai.
Konkursā „Šovs, bērniņ!” varēja viegli savākt punktus tas, kurš daudz skatās populārākās televīzijas pārraides. Pārraides nosaukumus vienu pēc otra minēja tikai viens komandas dalībnieks, pārējie trīs viņam drīkstēja kaut vienlaicīgi dot mājienus aprakstošā formā, atļauta bija arī mīmika, žesti, dziedāšana un citi paņēmieni, bet nedrīkstēja tieši pateikt pārraides nosaukumu. Te misēklis gadījās Irinai Buko, kurai nepietika uzdevumu otrai komandai, jo pirmā tos skaldīja kā vāvere riekstus… Žūrija lēma, ka šis konkurss noslēdzās ar neizšķirtu rezultātu, saglabājot intrigu.
Juris Roga,
Konkurss „Ar seju pret seju” paredzēja, ka abas komandas konkursā piedalās vienlaikus un cenšas atminēt iespējami vairāk vārdus atvēlētajā laikā. No katras komandas priekšā izgāja pa vienam dalībniekam, kuri minēja vārdu. Pretī nostājās pārējie komandas biedri, kuri savam pretī stāvošam kolēģim tikai ar mīmiku, žestiem, citām kustībām centās dot mājienu, kas par vārdu minams. Protams, arī pretinieks varēja izmantot šos mājienus un uzminēt vārdu ātrāk. Katrā uzdevumā precīzi zināms bija tikai vārda pirmais burts. Un atkal veiksmīgāka izrādījās Robežnieku komanda, turklāt ar lielu pārsvaru.
Nākamajā konkursā „10 slavenības” drīkstēja piedalīties tikai spēlētāji no uzvarētājkomandas. Skuķu komanda iepriekšējos konkursos nopelnīja 27 punktus, Robežnieku – 43, un līdz ar to superspēles konkursam tā deleģēja vienu savu spēlētāju, kurš minēs slavenības. Tas savukārt izvēlējās sev palīgu, kurš dos slavenības aprakstošus mājienus. Balvu fonds 10 eiro, par katru uzminēto slavenību – viens eiro. Atminot obligāti bija jānosauc vārds un uzvārds. Slavenības bija visādas, bet trāpījās arī persona no vietējiem cilvēkiem. Robežnieku komanda vēlreiz apliecināja, ka ne velti iekļuvuši finālspēlē, jo uzminēja visas desmit slavenības.
Balvas saņēma abu komandu spēlētāji, jo, grozi kā gribi, bet arī otrā vieta ir vieta uz goda pjedestāla! Turpinājumā pie tējas tases, kūkām un pīrāgiem dalībnieki un līdzjutēji draudzīgi atpūtās no ikdienas rūpēm.
Juris Roga,
